Asinszāle-iekšķīgai lietošanai

Aknu un žultsceļu slimības.

 
Depresija.


Hipotonija.



Neirozes.



Nieru un urīnceļu slimības.


Stress.



Urīnceļu akmeņi.



Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu lakstu uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 3-4 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.

Ateroskleroze.

Asinszāles laksti, kumelītes un kaķpēdiņas ziedi un bērza pumpuri - no katra 100 g. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1 glāzei  2 reizes dienā: no rīta - tukšā dūšā, vakarā - pirms gulētiešanas. Var pievienot medu pēc garšas. Uzlējumu lieto katru dienu, līdz sagatavotais maisījums izbeidzas. Ārstēšanās kursu drīkst atkārtot tikai pēc 5 gadiem. (Uzlējums tīra asinsvadus no nogulsnējumiem, novērš galvas reiboņus un uzlabo vielmaiņas procesus.)

Caureja.


Podagra.

Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu lakstu uz 1 glāzi vāroša ūdens. Karsē ūdens peldē 10 minūtes, ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Gastrīts ar pazeminātu skābes daudzumu kuņģa sulā.


Asinszāles laksti, kumelītes ziedi un ceļtekas lapas - no katra 1 daļai; pelašķu laksti - 1/2 daļa. Uzlējuma pagatavošanai ņem ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma til-ramam. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas, ārstēšanās kurss - 1 mēnesis.

Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla.


Lieto asinszāles izvilkumu eļļā pa 1 ēdamkarotei 2 reizes dienā 1 minūtes pirms ēšanas. Lietošanas laikā jāievēro diēta.

Mājas apstākļos eļļu var pagatavot šādi: ņem 1 daļu sasmalcinātu auga lakstu ar ziedošām galotnītēm, aplej ar 2 daļām augu eļļas (labāk izmantot olīveļļu) un ļauj ievilkties 3 nedēļas saules gaismā, reriodiski sakratot. Pēc tam eļļu izkāš un uzglabā tumšā, vēsā vietā.

Asinszāles, čemuru augstiņa un dumbrāju zaķpēdiņas laksti. kumelītes ziedi un piparmētras lapas vienādās daļās. Ņem ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Karsē ūdens peldē 10 minūtes, ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkaš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 2 reizes dienā no rīta un vakarā - 30 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanās kurss 1 mēnesis, pēc 10 dienu pārtraukuma ārstēšanās kursu var atkārtot.

Miega traucējumi.

Asinszāles, raudenes un piparmētras laksti vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 20 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1 glāzei pirms gulētiešanas.

Saaukstēšanās un akūtas vīrusu infekcijas slimības.

Asinszāles un raudenes laksti, vīgriezes ziedi un pīlādža ogas vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sakuma tilpumam. Lieto pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā. Var pievienot medu pēc garšas.

Urīnpūšļa iekaisums.

Asinszāles laksti, melnā plūškoka ziedi un brūkleņu lapas vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā.

Urīna nesaturēšana.

Asinszāles un tīruma kosas laksti, brūkleņu un melleņu lapas vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Uzlējumu pagatavo vakarā un pa nakti ļau; ievilkties. No rīta 30 minūtes pirms ēšanas izdzer 1/2 glāzi uzlējuma, atlikušo 1/2 glāzi - vakarā pirms gulētiešanas.

Asinszāle

Divšķautņu asinszāle ir daudzgadīgs asinszāļu dzimtas (Hipericaceae) lakstaugs. Līdz 60 cm augsts. Stublājs divšķautņains, zaļš, reizēm brūngans, augšdaļā zarains. Lapas pretējas, veselas, vienkāršas, 0,9-3 cm garas, 0,3-1,5 cm platas, ovālas, sēdošas, ar daudziem tumšiem punktveida dziedzeriem. Ziedi dzelteni ar melniem punktiņiem, sakār-vairogveida skarās. Zied jūlijā un augusta sākumā. Auglis -pogaļa.

Aug sausās pļavās, mežmalās, mežos, ceļmalās. Augs bieži sastopams visā Latvijā.

Izmanto

Ārstniecībā izmanto lakstus, kuri ievākti auga ziedēšanas laikā.

Ķīmiskais sastāvs

Asinszāles laksti satur ēterisko eļļu, flavonoīdus, saponīnus, rūgtvielas, miecvielas, vitamīnus - C, PP, P, B 3, karotīnu, holīnu un savienojumus. Svaigam augam ir fitoncīdu aktivitāte.

Iedarbība

Asinszāles preparātiem piemīt pretiekaisuma, nomierinoša, spazmolītiska, sāpes mazinoša, antiseptiska, brūces dziedinoša, urīndzenoša, žultsdzenoša iedarbība. Tie veicina ēstgribu, normalizē un zarnu darbību, normalizē kapilāru caurlaidību un uzlabo venozo asinsriti, palielina diurēzi, mazina tūsku. Tiem piemīt anti-bakteriāla aktivitāte, un tie iznīcinoši iedarbojas uz stafilokokiem un grampozitīvām baktērijām.

Asinszāles preparātus lieto aknu un žultspūšļa iekaisuma ārstēšanā, tie novērš žults aizturi žultspūslī, aizkavē žultsakmeņu veidošanos un gāzu uzkrāšanos zarnās. Tos lieto podagras un nieru slimību ārstēšanā, un tie nomierinoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Tautā asinszāli sauc par ārstniecības augu 99 slimībām, un tautas medicīnā to jau daudzus gadsimtus lieto arī pret sliktu garastāvokli un trauksmi. Vācu bioķīmiķu pētījumi ir pierādījuši, ka depresijas ārstēšanā asinszāles preparāti ir ne mazāk efektīvi kā plaši pazīstamie antidepresanti, turklāt augam ir daudz mazāk blakusparādību.

Rūpnieciski ražo ziedes un aerosolus, kurus lieto augoņu, brūču un čūlu ārstēšanai.

Kulinārija

Asinszāles galotnītes kaltē, samaļ pulverī un izmanto kā garšvielu zivju ēdienu, mērces un salātu pagatavošanā.

Krāsvielu iegūšana
Ziedošus lakstus izmanto krāsvielu ieguvei, lai nokrāsotu vilnu audumus dzeltenā vai oranžā krāsā. No visām auga daļām var rīāt citrondzeltenu krāsu.

Kontrindikācijas

Asinszāles preparātus nedrīkst lietot ilgstoši un lielās devās, kā arī karstā un saulainā laikā - cilvēki ar gaišu un maigu ādu, jo tie ar radīt pastiprinātu jutību pret saules gaismu un izraisīt ādas iekairinu atklātās ķermeņa vietās. Nav ieteicams lietot, ja ir paaugstināts asinsspiediens, kā arī grūtniecēm.

Sarkanais āboliņš- ārīgai lietošanai

Acu iekaisums.


Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu ziedu uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 20 minūtes, tad izkāš. Lieto kompresēm.

Brūces.



Sastrutojums.


Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu ziedu uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš. Lieto kompresēm vai apmazgājumiem.

Kompresēm vai apliekamajiem var izmantot svaigus saspaidītus ziedus, āboliņa lakstus vai to sulu, mainot tos ik pēc 3 stundām.

Sarkanais āboliņš-iekšķīgai lietošanai

Ateroskleroze.


Izvilkuma pagatavošanai ņem svaigus pļavas āboliņa ziedus, nepilda puslitra burku, uzlej degvīnu un, periodiski sakratot, ļauj 4 dienas tumšā vietā ievilkties, tad izfiltrē. Lieto pa 1 ēdamkarotei akarā pirms gulētiešanas, atšķaidot ar nelielu ūdens daudzumu. Ārstēšanās kurss - 1 mēnesis, pēc 10 dienu pārtraukuma ārstēšanos ar atkārtot. (Samazina holesterīna līmeni, novērš trokšņus ausīs.)



 Bronhīts.


Bronhiālā astma.


 Organisma spēcināšana.



 Priekšdziedzera iekaisums (prostatīts).


 Saaukstēšanās un akūtas vīrusu infekcijas slimības.

Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu ziedu uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un pāri ldina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 3-4 reizes dienā.

Āboliņa ziedi, avenes un raudenes lapas vienādās daļās. Uzlējuma sagatavošanai ņem 2 ēdamkarotes maisījuma uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni īdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/2 glāzei 3-4 reizes dienā. Var pievienot medu pēc garšas.

Cukura diabēts (sākumstadijā).

Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu ziedu uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 4 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas.


 Āboliņa ziedi, melleņu, brūkleņu un nātru lapas, pupiņu vārsnes vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Karsē ūdens peldē 10 minūtes, ļauj ievilkties 1 stundu, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 4 reizes dienā.


Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla.


Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu lapu un ziedu uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 4 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas.



 Mazasinība.


Migrēna.


Miega traucējumi.



Neirozes.


Sirds išēmiskā slimība (stenokardija, infarkts u.c.).



 Āboliņa ziedi un ugunspuķes laksti vienādās daļās. Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti maisījuma uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā.

Uzlējuma pagatavošanai ņem 3 ēdamkarotes kaltētu ziedu uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā.


Urīnpūšļa iekaisums.


Uzlējuma pagatavošanai ņem 1 ēdamkaroti kaltētu ziedu uz 1 glāzi vāroša ūdens. Ļauj ievilkties 30 minūtes, tad izkāš un papildina ar vārītu ūdeni līdz sākuma tilpumam. Lieto pa 1/4 glāzei 3—4 reizes dienā.

Āboliņš, pļavas, jeb sarkanais āboliņš

Pļavas āboliņš ir daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) lakst-augs. Līdz 40 cm augsts. Auga stumbrs stāvs, lapas trīsstūraini saliktas, lapiņas olveida vai eliptiskas. Lapiņu vidusdaļā ir gaiša, sudrabpelēka josla, pielapes smailas. Ziedi sārti vai violetsārti, sakārtoti apaļās galviņās stumbra un zaru galos. Zied no jūnija līdz augustam. Auglis - viensēklas pāksts.

Ārstniecībā izmanto arī balto (Trifolium repens) un tīruma (Trifolium campestre) āboliņu.

Āboliņi ir bieži sastopami visā Latvijā. Tie aug pļavās, laukos, mežmalās, ceļmalās un dārzos. Sarkano āboliņu audzē lopbarībai, balto āboliņu - zālājos un kā nektāraugu.

Izmanto
Ārstniecībā izmanto ziedkopas vai ziedošas lakstu galotnītes.

Ķīmiskais sastāvs
Āboliņa ziedos atrasti flavonoīdi, ēteriskās eļļas, gļotvielas, C vitamīns. Lakstos ir atrasti kumarīni, kam raksturīga estrogēna iedarbība (līdzīga sieviešu dzimumhormoniem), flavonoīdi, sapo-nīni, miecvielas, fenolskābes, vitamīni, karotinoīdi un citas bioloģiski aktīvās vielas.

Iedarbība
Āboliņa preparātiem piemīt asinsradoša, sviedrējoša, atkrēpojoša, pretsklerotiska, imunitāti stimulējoša, urīndzenoša, pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība. Tie kavē holesterīna uzkrāšanos asinsvados un veicina vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu no organisma; paaugstina organisma izturību pret infekcijas slimībām, kavē ļaundabīgo audzēju attīstību.

Kulinārija

Kaltētas āboliņa lapas sasmalcina pulverī un pievieno zupām, gaļas ēdieniem, mērcēm, salātiem, omletēm u.c. Vienai porcijai var pievienot 1 deserta karoti pulvera.

Ziedgalviņu dzēriens.

Dzēriena pagatavošanai ņem 200 g svaigu ziedgalviņu uz 1 litru vāroša ūdens. Vāra 5 minūtes, ļauj ievilkties 2 stundas, tad izkāš un papildina ar vārītu  ūdeni līdz sakuma tilpumam. Pievieno 50 g cukura, samaisa. Pasniedz atdzesētu.

Krāsvielu iegūšana

Sarkanā āboliņa ziedus var izmantot vilnas un citu audumu krasosanai dzeltenā vai brūnā krāsā.

MEŽA ZEMENE

Senatnē dziedniekiem esot bijis teiciens: “Tajā mājā, kurā ēd zemenes, ārstiem nav ko darīt”. Tibetas medicīnā zemenes uzskata kā līdzekli pret priekšlaicīgu novecošanos, jaunības un ilgdzīvošanas eleksīru. Pasaulē mūsdienās ir sastopamas 20 savvaļas zemeņu veidi.

Tie, kas šogad gāja un cītīgi mežā meklēja papardes ziedu, taisīja pirtij slotiņu vai arī vienkārši pastaigājās pa mežu, noteikti ir pamanījuši, ka ir gatavas meža zemenes un ogu ir daudz. Meža zemenes ir ļoti aromātiskas un garšīgas, to nu neviens nevar noliegt. Parasti tās var atrast saulainos uzkalnos un izcirtumos, īpaši priežu mežos. Tās, protams, var atrast arī tirgū pie tantiņām, taču nevajag slinkot, jāiet uz mežu un jālasa pašiem ne tikai ogas, bet arī lapas.

Zemenīšu augļi satur askorbīnskābi, B grupas vitamīnus, ēteriskās eļļas, miecvielas, cukurus, organiskās skābes, pektīnvienas, flavonoīdus un mikroelementus. Līdzīgi ir arī ar lapām. Ogās visvairāk ir C vitamīna, kas zemenēs ir pat vairāk nekā citrusaugļos. 150 g ogu ir pietiekošs daudzums,lai uzlabotu garastāvokli.

Tējas vajadzībām lapas ievāc pēc iespējas ātrāk, kamēr tajās ir pēc iespējas mazāk miecvielu. Tās ievāc, kamēr meža zemenes zied, parasti tas ir maijs, jūnijs, taču to var darīt arī jūlijā. Citi literatūras avoti saka, ka lapas jāvāc vasaras beigās. Žāvē ēnainā vietā vai labi vēdināmās telpās. Ogas ievāc no rīta, sausā laika, kad rasa jau ir nožuvusi, vai arī pēcpusdienā. Mitrā laikā vāktie auglīši ātri sāks pelēt, karstumā vāktie – sasutīs. Ledusskapī ogas var glabāt 2-3 dienas.
Svaigā veidā zemenīšu augļus lieto kā diētisku līdzekli anēmijas gadījumā, aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa, nieru slimību ārstēšanā, ginekoloģiskas asiņošanas un mazasinības gadījumā. Tautas medicīnā zemenīšu tēju lieto pret sklerozi, hipertoniju, zarnu darbības regulēšanai. Ārīgi – ekzēmu, sastrutojumu un čūlu ārstēšanai. Zemeņu lapu novārījums der pret caureju, svīšanu naktīs, vielmaiņas traucējumiem ( pumpas, izsitumi, pinnes, furunkuļi). Tēju dzer arī saaukstēšanās gadījumos un lai samazinātu cukura daudzumu asinīs

Ja sapnī gadās redzēt zemenes – zemeņu lasīšanu, ēšanu, pirkšanu, kāda cienāšanu ar to – priecājieties, jo tas viss ir tikai uz labu. Tautas ticējumi saka, ka ja sapnī redz zemenes, tas nozīmē, ka radīsies iespēja sasniegt izvirzītos mērķus. Ja lasa zemenes un to ir ļoti daudz – tad drīzumā stipri iemīlēšoties. Ja zemenes ēd, tad drīzumā saņemsiet ziņas, kas iepriecinās. Ja zemenes tiek pirktas, gaidāmi būtiski ienākumu palielinājumi. Lai arī Jums sapņos izdodas tās redzēt!

Nobeigumā vēl kāda interesanta recepte, ko varētu šogad izmēģināt – meža zemeņu liķieris! Viss, kas ir nepieciešams ir meža zemenes un cukurs! Recepte: “Burkā ber kārtām meža zemenes, pārkaisot ar cukuru, liek saulainā vietā, burku pārsedzot ar vairākām kārtām pārlocītu marli vai kokvilnas audumu. Kad no ogām izdalījusies sula, atkal ber zemenes, lai burka būtu pilna. Tā turpina, līdz burka pilna ar sulu līdz malām. Turot saulainā vietā, zemeņu sula izrūgst. Kad tā izrūgusi, nolej izveidojušos liķieri no biezumiem, ielej pudelē un glabā vēsā vietā.”