Kaltēšanas veids ir atkarīgs no tā, kādas iedarbīgās vielas augs satur. Izejvielas, kuras satur ēterisko eļļu (piemēram, mārsils, raudene), kaltē lēni, un temperatūra nedrīkst pārsniegt 30-35 °C, jo pie augstākas temperatūras eļļa iztvaikos. Un otrādi, ja augi satur glikozīdus (piemēram, maijpuķīte), tie jākaltē 50-60 °C temperatūrā, lai ātrāk izbeigtu fermentu iedarbību. Izejvielas, kuras satur C vitamīnu (mežrožu augļi, gaiļbiksīšu lapas), kaltē 80-90 °C temperatūrā, lai novērstu oksidēšanos.
Lapas, laksti un ziedi pirms kaltēšanas jāattlra no netīrumiem, no sapuvušām, sapelējušām vai krāsu zaudējušām auga daļām (nodzeltējušām, kukaiņu izgrauztām utt.).
Augļi jāšķiro, t.i., jāizvāc pārgatavojušies, nenogatavojušies un nomelnējušie augļi. Daži augļi jāattīra no augļkātiņa, piemēram, plūškoka ogas.
Saknes un sakneņi rūpīgi jāattīra no zemes un jāizvāc sapuvušās daļas. Resnās saknes jāsagriež gareniski. Lai saglabātu aktīvās vielas, mazgāt saknes ieteicams tad, kad tās ir jau drusku apžuvušas. Pēc tam var turpināt kaltēšanas procesu.
Miza nedrīkst būt iepuvusi vai iepelējusi, vai ar izaugumiem mizas ārpusē.
Atkarībā no laika apstākļiem ārstniecības augus kaltē, izmantojot dabīgo vai mākslīgo siltumu. Siltā, saulainā laikā kaltē atklātās vietās, nojumēs, labi vēdināmās telpās. Mitrā, lietainā laikā - kaltēs, krāsnīs, cepeškrāsnīs. Laba augu kaltēšanas vieta ir bēniņi (zem skārda jumta), īpaši tad, ja tie ir vēdināmi. Auga virszemes daļas (lapas, ziedus, lakstus), kā arī tās auga zemzemes daļas, kuras satur ēterisko eļļu un glikozīdus, kaltē, pasargājot tās no saules gaismas. Saknes un sakneņus, arī augļus un sēklas var kaltēt saulē.
Parasti ārstniecības augus kaltē telpās. Augu kaltēšanai ir piemērotas labi vēdināmas un no tiešiem saules stariem pasargātas telpas. Ārstniecības augus nedrīkst kaltēt telpās, kur uzglabājas produkti, ķīmiskās vielas un citas vielas ar nepatīkamu smaku.
Augi jāizklāj plānā kārtā, un kaltēšanas laikā tie periodiski jāapgroza. Par izkaltušām drogām liecina šādas pazīmes:
• aptaustot ziedi ir cieti, viegli sadrūp, un vairums ziedu saglabā raksturīgo krāsu vai paliek nedaudz tumšāki;
• lapas ir sarullējušās un viegli sadrūp;
• laksti zaudē elastīgumu un lokot salūst;
• saknes, sakneņi un miza, lokot nelokas, bet ar troksni lūst;
• sulīgie augļi, saspiežot rokās, nesalīp un nesmērējas.
Izkaltētos ārstniecības augus uzglabā sausā, tīrā, labi vēdinātā telpā. Ja telpa ir mitra, tad augi uzsūc mitrumu un pelē. Tādi augi lietošanai neder. Kaltētos augus vislabāk uzglabāt auduma vai papīra maisiņos vai kartona kārbās, un uz tām jābūt uzrakstam - auga nosaukumam, ievākšanas datumam un ievākšanas vietai. Lakstus,lapas un ziedus var uzglabat 1 gadu; saknes, sakneņus, augļus un sēklas - 2-3 gadus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru