Ārsniecības augu ievakšana

Visiem augiem ir savs biolauks. Tie ir dzīvi, pret tiem jā: pret dzīvu organismu. Japāņiem ir likums, kuru tie ievēro, ziedu vāzei: pirms nogriez ziedu, parunā ar to. Ja tāda att pret ziedu, ko liek vāzē, tad mīlestībai un ticībai, ievācot lūdzot to, lai palīdz atveseļoties, jābūt vēl lielākai. Ārstniecības augus vajadzētu ievākt katram pašam, tad tēja un uzlējumi mums liksies patīkamāki un veicinās atveseļošanos.

Pumpurus ievāc no pieauguša koka sānu zariem agri pavasarī (martā, aprīlī), kad tie ir piebrieduši. Nedrīkst vākt pumpurus no jauniem augiem, kā arī no koka galotnēm, jo tas traucē koka augšanu un attīstību. Visbiežāk ievāc bērza, papeles un priedes pumpurus. Priedes pumpurus nogriež ar nazi. Lai ievāktu bērza pumpurus, parasti nolauž zarus. Tos kaltē, un tad pumpurus nobrucina ar rokām. Pumpurus kaltē ilgi - vēsā, labi vēdināmā telpā, jo siltā telpā tie izplauks.

Mizu ievāc pavasarī, sulu tecēšanas laikā. Šajā laikā miza vieg-li atdalās no koksnes, vēlāk pavasarī un vasarā miza no koksnes neatdalās. Lai ievāktu mizu no jauniem nozāģētiem vai nogrieztiem zariņiem, ar asu nazi izdara divus gredzenveida iegriezumus 30-50 cm attālumā vienu no otra. Tos savieno ar vienu vai diviem garenis-kiem griezumiem un pēc tam noņem caurulītes vai renītes veidā. Lai koks saglabātos un pilnīgi atjaunotu attīstību, mizu ievāc no jauniem stumbriem vai sānu zariem. Nedrīkst ievākt mizu no pamat-stumbra. Ja uz mizas ir izaugumi vai tā ir apaugusi ar sūnām, tad iādus zarus vispirms jānotīra un tikai tad jākaltē, jo pretējā gadījumā :zejmateriāls (droga) nebūs pilnvērtīgs.

Lapas, lakstus, ziedus un ziedkopas ievāc sausā saulainā laikā no pīkst. 8.00 līdz 9.00 no rīta, kad nav rasas. Ievāktās auga daļas saliek grozos un ne vēlāk kā pēc 1-2 stundām liek kaltēties.

Lapas ievāc zieda pumpura veidošanās vai ziedēšanas laikā, kad tajās ir vislielākais aktīvo vielu daudzums. Ir arī izņēmumi. Māllēpju .apas, piemēram, ievāc pēc ziedēšanas, jo līdz ziedēšanai lapu nemaz nav. Auga lapu ievākšanas laiks ir lielāks, un tas ir atkarīgs no tā, kādiem mērķiem lapas tiek vāktas. Ja mēs vēlamies pavasarī saņemt vairāk vitamīnu, tad jaunos dzinumus vāc agri pavasarī. Ir augi, kuru lapas var ievākt arī tad, ja tie nezied. Tas galvenokārt attiecas uz divgadīgajiem augiem, kuri pirmajā gadā veido tikai lapu rozeti pie pašām saknēm. Lapas ievāc ar rokām, noraujot apakšējās un vidējās lapas. Nodzeltējušas, novītušas, kukaiņu apgrauztas vai augu slimību bojātas lapas ievākt nedrīkst.

Ziedus ievāc, kad tie tikko izplaukuši. Dažreiz tos ievāc, kad tie vēl ir pumpurā. Šajā periodā ziedi satur visvairāk iedarbīgo vielu. Ja gaidīsim, kad zieds nozied, tad daļa no vērtīgajām vielām būs zudusi. Ziedus ievāc ar rokām, nokniebjot ziedkātiņu. Atkarībā no auga ievāc visu ziedu vai atsevišķas tā daļas (vainadziņu, ziedlapas), vai arī visu ziedkopu. Ziedi ir vismaigākā auga daļa, tāpēc tos ievācot nesaspaida, nesaplacinot ievieto grozos un pasargā no saules stariem.

Lakstus ievāc galvenokārt ziedēšanas laikā vai tikmēr, kamēr zieds vēl ir pumpurā. Parasti nogriež auga virszemes daļu, sākot no apakšējām lapām. To kaltē, un tad atdala auga resnos stublājus.

Augļus un sēklas ievāc, kad tie ir pilnīgi nogatavojušies, bez augļkātiņiem. Tos ievāc ar rokām izlases veidā. Karstā laikā sēklas ievāc no rīta, kad nožuvusi rasa, vai arī vakarā, kad vēl nav rasas. Pīlādža, ķimeņu un citu augu augļus, kuri ir izvietoti čemuros vai vairogveidā, ievāc ar visu čemuru, bet pēc kaltēšanas atdala no augļkātiņiem. Mežrožu augļus ievāc kopā ar kausiņu, kurš ir auglim virsū. Šo kausiņu noņem, kad augļi ir apžuvuši, paberžot augļus ar rokām.

Saknes un sakneņus parasti izrok rudenī, kad auga virszemes daļa nodzeltē un novīst, bet vēl ir saglabājusies, lai varētu atpazīt augu. Rudenī saknēs ir vislielākais aktīvo vielu daudzums. Tās var ievākt agri pavasarī, līdzko parādās auga virszemes daļas augšana, bet jārēķinās ar to, ka pavasarī ievākšanas periods ir ļoti īss - dažas dienas. Saknes izrok ar lāpstu. Jāatceras, ka daļa sakņu jāatstāj zemē turpmākai auga pavairošanai. Bīstami vākt auga saknes tādās vietās, kur blakus aug arī indīgie augi un to saknes.

Visas auga virszemes daļas ievāc tikai sausā laikā. Ja no rīta ir bijusi rasa vai lijis lietus, tad augu ievāc tikai tad, kad tas ir apžuvis. Vakarā, kad parādās rasa, vākšana jāpārtrauc. Auga zemzemes daļas, kuras pēc izrakšanas mazgā, var ievākt arī tad, ja ir rasa vai līst lietus.

Nedrīkst vākt noputējušus un netīrus augus, kādi ir sastopami, piemēram, ceļu tuvumā ar intensīvu transporta kustību, arī kukaiņu un slimību sabojātus augus.

Vislabākie trauki ārstniecības augu vākšanai ir grozi vai nelielas kastītes. Sausos augļus, sēklas, augu zemzemes daļas var salikt maisos vai spaiņos.


Pirmo reizi dodoties vākt ārstniecības augus, ieteicams:

• ņemt līdzi lietpratēju, kas pazīst augus, bet, ja tādas iespējas nav, tad parādīt savāktos augus lietpratējam. Jāatceras sēņotāju zelta likums: ja neesi pārliecināts - neņem;
• bieži vien netiek ievāktas tās auga daļas, kuras satur nepieciešamās vērtīgās vielas, piemēram, sakņu vietā vācam ziedus, bet lapu vietā - saknes u. tml.;
• jāievēro auga ievākšanas laiks, jo, nokavējot kaut vai 2-3 dienas, šo augu vērtīgie elementi būs zuduši. Jāņem vērā arī laika apstākļi;
• jāatceras, ka vienā vietā nedrīkst novākt visu "ražu" un daļa augu jāatstāj turpmākai pavairošanai. Dažus ārstniecības augus, piemēram, asinszāles, pelašķus, plikstiņus, tajā pašā vietā var vākt ik pēc 2-3 gadiem, lielāko daļu auga atstājot sējai -atražošanai.